PAR sestdienas referendumu

Vispirms jau daži fakti, kas būtu jāņem vērā katram, kurš plāno vai arī neplāno sestdien doties uz referendumu.

• Vai Jūs atminieties, kādā veidā un kur tika izdomāts, ka par valsts prezidentu ir jāvirza Zatlers? Vai Jūs atceraties, kad bija pēdējā reize, kad Jūs smējāties par kārtējo muļķību, kas nākusi no viņa mutes? Vienkārši padomājiet, vai valsts prezidents ir tas cilvēks, no kā Jūs sagaidāt smieklīgas lietas. Un atcerieties, kā drošības policija uzsāka izmeklēšanu pret blogu “Vatlera Draugu Kopa” par Zatlera izsmiešanu.
• Vai Jūs atminaties, kas ir Edgars Zalāns? Vai, precīzāk, Jūs atminaties, kādā amatā šī pati Saeima gribēja viņu iecelt? Un vai Jūs atminaties, kā šīs pašas Saeimas deputāti nelikās ne zinis par viņa izteikumiem, ka viņš nelasa avīzes, ka “tam džekam [Domburam] ir reālas problēmas”?
• Vai Jūs vēl atminaties, kā tika atcelts no amata KNAB vadītājs Loskutovs? Vai Jūs ievērojāt to neatlaidību, ar kādu šī Saeima centās no sev nēertā Loskutova atbrīvoties? Kā partijas, pret kurām KNAB vērsās sakarā ar likuma pārkāpumiem, izmisīgi cīnījās par viņa atlaišanu? Tai pat laikā, vai Jūs zināt, kas ir Vladimirs Vaškevičs?
• Vai Jūs atminaties kā šī Saeima reaģēja uz notikumiem Doma laukumā, kad tur sapulcējās cilvēki, kas gribēja izteikt savu neapmierinātību?
• Vai Jūs atceraties, kas ir “mutatis mutandis“?
• Vai Jūs atceraties, ka viena no šajā Saeimā pārstāvētajām partijām, par savu premjera kandidātu virzīja smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu?
• Vai Jūs esat redzējuši kādu sektas “Jaunā paaudze” dievkalpojumu? Vai Jums patīk skatīties kā Saeimas deputāti ekstāzē raustās šīs sektas dievkalpojumā?’

Un tā varētu turpināt…

Es balsošu PAR Satversmes grozījumiem un aicinu to pašu darīt arī savus lasītājus.

Es esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu, tie, kas tagad ir pie varas sāks izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai pie šīs varas noturētos. Es esmu pārliecināts, ka viņi ir gatavi darīt jebko. Iebalsot likumus, kas liegtu pārbaudīt valsts amatpersonu izdevumu atbilstību ienākumiem. Iebalsot likumus, kas liedz masu medijiem atrasties ārzemju uzņēmumu īpašumā. Iebalsot likumus, kas blogus pielīdzinātu masu medijiem un tiem vairs nebūt tās brīvības, kas ir tagad. Viņi ir gatavi un vēlas, lai TV Jūs redzētu tikai pozitīvas ziņas par Zatlera vizītēm Limbažos un teļu dzimšanu. Daudzi no viņiem droši vien skatās uz divām mūsu kaimiņvalstīm, apbrīnojot un apskaužot to, kā Putinam un Lukašenko ir izdevies visu savās valstīs “sakārtot”. Es esmu pārliecināts, ka viņi viltos vēlēšanu rezultātus (kā jau ar vienu deputātu bija), ja tas būs nepieciešams.

Viņu demagoģija kļūst arvien histēriskāka, jo viņiem ir bail. Un tagad viņi draud, ka Satversmes grozījumu pieņemšanas rezultātā mēs sagrausim valsts demokrātiskos pamatus. Viņi draud, ka mums tad par otro (vai pat pirmo) valsts valodu tiks atzīta krievu valoda. Ka mēs ievēlēsim Saeimā Latvijai naidīgus spēkus. Ka mēs ievēlēsim krievus. Viņi cenšas izspēlēt nacionālo kārti, lai mūs iebaidītu. Viņi saka, ka 2.5 miljoni latu, kas ir nepieciešami vienam referendumam ir nauda, ko varētu izlietot citām vajadzībām, tai pat laikā mums būs pasaulē dārgākais tilts, tai pat laikā mums augustā būs divi referendumi, nevis viens, kurā varētu balsot arī par pensiju likuma grozījumiem. Viņi saka, ka tas radīs haosu, nenoteiktību un likuma varas vājināšanos, tai pat laikā viņi paši būtībā pārkāpj tos likumus, kurus pieņem.

Tai pat laikā mums visiem ir jāizvēlas. Mums ir jāizvēlas kādā Latvijā mēs gribam dzīvot. Mēs varam turpināt pasīvi vērot un smīkņāt par notiekošo. Bet mēs varam to mainīt. Mēs varam iegūt savā, visas tautas īpašumā, instrumentu, ar kuru disciplinēt tos, ko mēs esam ievēlējuši. Mēs varam panākt to, ka par tautu deputāti atceras ne tikai pirms vēlēšanām. Mēs varam panākt, ka Latvijā ir tauta, nevis tukšs elektorāts.

Šajā blogā Jūs varat palasīt materiālus, kas attēlo, iespējams, viņu ideālo valsti. Valsti, kurā iedzīvotāji reāli nespēj ietekmēt notiekošo. Valsti, kurā korupcija ir tik ierasta lieta , ka tā vairs nav iznīdējama. Valsti, kurā tiek vajāti iedzīvotāji par viņu idejām. Četri gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai Saeima varētu šādu valsti uzbūvēt. Es tādā valstī dzīvot negribu, tāpēc balsošu PAR.

Ogli Bērziņam!

Gundars Bērziņš intervijā (Ne)atkarīgajai rīta avīzei par Alekseja Loskutova aizstāvjiem:

Bet jūsu minētie - viņi visi ir Sorosa tanku* bučotāji. Viņi visi joprojām bučo svešus tankus, proti, svešas idejas. Viņiem neatkarīgā Latvija nav svēta. Viņiem nav svēta nacionālā ideja. Viņu dabā ir traukties zem krievu, vācu vai citiem karogiem un trenkāt tos, kuri savu mūžu atdevuši nacionālai neatkarībai. Viņi par grašiem gatavi kalpot svešiem pasaules naudas maisiem, iznīdēt nacionālos uzņēmējus, jeb, kā viņi tos dēvē, oligarhus. Kādi gan Šķēle vai Lembergs ir oligarhi? Viņi ir veiksmīgi latvieši, kuri nepakļaujas svešo diktātam, kuri nebučo Sorosa tankus. Es arī Sorosa tankus nekad nebučošu.

Un par referendumu arī viens krāšņš domas lidojuma auglis:

Lai referendums par Satversmes grozījumiem būtu noticis, tajā jāpiedalās vismaz 700 000 – tā noteikuši Latvijas valsts dibinātāji. Tādēļ, neejot uz šo referendumu, tas var izrādīties neveiksmīgs. Bet veiksmes gadījumā šie grozījumi ļaus panākt krievu valodas kā valsts valodas apstiprināšanu Latvijā. Bet tie, kuri tomēr dosies uz referendumu, iestāsies pret to Latvijas valsti, kāda tā tika nodibināta 1918.gadā.

Plašāk šeit.

Pietiks ar vienu partiju

Teju trešdaļai Krievijas iedzīvotāju liktos pieņemami, ja šobrīd Krievijā būtu tikai viena partija kā PSRS laikos. Šādi rezultāti izriet no sabiedriskās domas pētījumu kompānijas “Левада-центр” veiktā pētījuma, ziņo “Интерфакс”. Politisko sistēmu, kurā darbotos divas vai trīs lielas partijas atbalsta 42-45% aptaujāto, bet tikai 5-8% Krievijas iedzīvotāju par labāko uzskata daudzpartiju sistēmu. Ir iedzīvotāji, kuri uzskata, ka Krievijā politiskās partijas vispār nav vajadzīgas - 7%.

Šāds pētījums ir veikts atkārtoti un lielas izmaiņas nav novērojamas - Krievijas iedzīvotāji uzskati par optimālāko partiju sistēmu paliek gandrīz nemainīgi jau trīs gadu garumā.

Par politiskās opozīcijas nepieciešamību šobrīd Krievijā iestājas gandrīz divas trešdaļas (62%) iedzīvotāju. Katrs piektais respondents uzskata, ka politiskā opozīcija nav nepieciešama (21%), bet atlikušajiem 17% nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Par opozīcijas nepieciešamību visbiežāk ir pārliecināti Krievijas Komunistiskās partijas, Žirinovska Liberāldemokrātiskās partijas, Labējo spēku savienības,  “Яблокo” un “Taisnīgās Krievijas” elektorāts. “Vienotās Krievijas” piekritēji biežāk uzskata, ka opozīcija Krievijā nav nepieciešama.

Uz jautājumu, vai šobrīd Krievijā vispār pastāv politiskā opozīcija, apstiprinošu atbildi deva 46% vēlētāju, visbiežāk tā uzskata kompartijas elektorāta pārstāvji.

Divi Prezidenti un zatlers

Foto no diena.lv

Kas attiecas uz zatleru kā vienīgo no Baltijas valstu prezidentiem, kas dosies uz Pekinas spēlēm - man liekas, ka šis cilvēks vairs pavisam nesaprot, kas viņš ir. Dzīvo savā pasaulītē un neko citu neredz. Un es arvien biežāk gribētu būt igaunis vai lietuvietis.

Atentāts pret Kadirovu

Informācija par atentātu pret Čečenijas prezidentu Ramzanu Kadirovu paliek pretrunīga un neapstiprināta. Atsaucoties uz  vieniem avotiem, atentāt tika veikts viņa dzimtajā ciemā Hosi-jurtā, pēc kā tur tika “sagūstīti un pēc sadistiskām pratināšanām zvērīgi nogalināti” seši cilvēki no Kadirovam pietuvinātajām personām. No citiem avotiem izriet, ka atentāts ir veikts vienā no Čečenijas lielākajām pilsētām Gudermesā, publiska pasākuma laikā. Kadirova preses dienests noliedz visu šo informāciju.

Radiostacijas “Эхо Москвы” ēterā Kadirova preses dienesta vadītājs informēja, ka dienā, kad it kā ir noticis uzbrukums (it kā 28. jūlijā), Kadirovs esot atradies vizītē Jaroslavļā, un sīki aprakstīja Kadirova vizītes grafiku, tādejādi izslēdzot uzbrukuma iespēju.

Tomēr pirms pāris dienām visas Čečenijas spēka struktūras sāka darboties pastiprinātā režīmā, tostarp arī tie dienesti, kas tieši atbild par Kadirova drošību.

Visas sabiedriskās vietas, kur varētu paviesoties Kadirovs tiek pastiprināti apsargātas, ir iesaistīta faktiski visa milicija.

Aģentūra “Кавказский узел” informāciju par atentātu ieguva no kādas čečenu separātistu mājas lapas, kurā tika ziņots par atentāta mēģinājumu Hosi-jurtā, pēc kā tika nogalinātas vairākas personas, kas bija Kadirovam īpaši pietuvinātas. Šajā lapā tika apgalvots, ka nogalināto radinieki baidās dot jebkādu informāciju par notikušo, esot zināms, ka viens no nogalinātajiem ir bijis Kadirova klasesbiedrs. Visi esot nogalināti tajā pašā dienā, kad esot noticis neveiksmīgais atentāta mēģinājums.

Kadirova administrācija tikmēr uzsver, ka visa šī informācija ir “izzīsta no pirksta”, tā ir provokācija un daļa no “propagandas kampaņas, kas vērsta uz Čečenijas Republikas un tās prezidenta diskreditāciju”. Tā aģentūrai “Интерфакс” šodien pavēstīja viens no Kadirova padotajiem Lema Gudajevs.

“Ir spēki, kam nepatīk stabilitāte Čečenijā, nepatīk, ka tā veiksmīgi attīstās, atdzimst. Šo spēku mērķis izraut Čečeniju ārā no Krievijas sastāva ir cietis pilnīgu izgāšanos. Tagad viņi cenšas tautā iedzīt bailes un nepārliecinātību”, intervijā teica Gudajevs.

Makkeins atkārto: Krieviju jāizslēdz no G8

ASV prezidenta kandidāts no republikāņu partijas, Arizonas štata senators Džons Makkeins ir paziņojis, ka faktiskais Krievijas vadītājs joprojām ir Vladimirs Putins, nokritizējis Maskavas darbības starptautiskajā arēnā un apliecinājis, ka, savas ievēlēšanas gadījumā, centīsies panākt Krievijas izslēgšanu no G8, ziņo РИА “Новости”.

Šie paziņojumi izskanēja intervijā, ko Makkeins deva BBC: “Bijušais Krievijas prezidents, tagadējais premjerministrs Putins, ved savu valsti pa ceļu, ko es uzskatu par ļoti kaitīgu”.

Makkeins tāpat kritizēja Krievijas rīcību gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, paziņojot, ka tā ir autokrātiska. “Paskatieties uz Krievijas rīcību pēdējās nedēļās - viņi samazināja naftas piegādas čehiem, jo čehi noslēdza vienošanos ar mums. Tagad viņi ir izmetuši vai piespieduši British Petrolium aiziet no Krievijas, un starp citu, daudzi no mums jau paredzēja, ka tieši tā tas notiks”.

Intervijas vadītājs iebilda, ka pārējās G8 valstis neatbalsta Krievijas izslēgšanu, bet prezidents Medvedevs šo priekšlikumu ir nosaucis par nenopietnu, Makkeins uz o atbildēja, ka no sava nodoma neatkāpsies.

Otrs kandidāts uz ASV prezidenta amatu Baraks Obama ir paziņojis, ka starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešama Maskavas palīdzība cīņā ar kodolieroču izplatību, līdz ar to, darīt tā, kā piedāvā Makkeins būtu kļūdaini.

Krievijas reakcija uz šiem Makkeina izteikumiem, pagaidām vēl nav sekojusi.

Kā Putins ministru nolamāja

2007. gada janvāris. Krievijas prezidents Putins valdības sēdē izjautā izglītības ministru Fursenko. Situācija vienkārša: jautājumā par algu indeksāciju pedagogiem ir radusies neskaidrība - indeksācija neattiecas uz vakarskolu un vēl citu specializēto skolu pedagogiem.

Nelsonam Mandelam šodien 90 gadu jubileja

Tieši šodien, 18. jūlijā Nelsons Mandela - pirmais melnādainais Dienvidāfrikas  republikas (DĀR) prezidents, cīnītājs par aparteīda atcelšanu, pats populārākais politieslodzītais pasaulē, kas cietumā pavadījis 27 gadus, svin savu 90 dzimšanas dienu. Lai gan aktīvās politiķa gaitas savā dzimtenē Mandela ir beidzis, viņš turpina aizstāvēt cilvēktiesīas visā pasaulē.

Pēc daudziem izsekošanas un vajāšanas gadiem Mandela aicināja melnādainos un baltādainos DĀR iedzīvotājus samierināties vienam ar otru. Kā neapšaubāms melnādaino iedzīvotāju pielūgsmes objekts, Mandela pakāpeniski ieguva simpātijas arī baltādaino iedzīvotāju vidū, kļūstot par jaunās Dienvidāfrikas - nācijas, kas sastāv no visām varavīksnes krāsām” - simbolu.

Rolihlahla Mandela - tā viņu sauca līdz viņš iestājās skolā - ir cēlies no karaliskas dinastijas, kas pārvaldīja Tembu cilti. Rolihlahla Mandela bija pirmais savas ģimenes pārstāvis, kas gāja mācīties skolā. Tur viņš arī ieguva savu vārdu Nelsons - par godu admirālim Horācijam Nelsonam. ‘Par Nelsonu viņu sāka saukt skolotāji, kas uzskatīja, ka Rolihlahla ir pārāk sarežģīts vārds, lai to izrunātu. Pēc skolas beigšanas Mandela iestājās universitātē, taču jau pēc pirmā kursa tika izslēgts par piedalīšanos protesta akcijās, kas tika vērstas pret universitātes administrāciju.

1948. gadā rasu konflikts DĀR strarp melnādaino vairākumu un baltādaino mazākumu sasniedza apogeju - tika ieviesta aparteīda sistēma. Tā ir valsts virzīta rasu segregācijas politika, kuras iniciatori bija afrikaneri (DĀR baltādainie iedzīvotāji, holandiešu kolonizatoru pēcteči) un briti, kas bija ieinteresēti, lai valsts pamatiedzīvotāji atrastos otršķirīgā stāvoklī. Diskriminējošā likumdošana, kas tika pieņemta, paredzēja melnādaino iedzīvotāju izmitināšanu speciālos rezervātos, kur baltādainie cilvēki fakiski nedrīkstēja nemaz atrasties. Melnādaino izbraukšana no rezervātiem bija aizliegta ar likumu, turklāt, aparteīda gaidā melnādainajiem tika atņemtas gandrīz visas tiesības.

Aparteīds DĀR tika atcelts tikai 1994. gadā, un liela loma tajā bija tieši Nelsonam Mandelam un viņa līdzgaitniekiem no Āfrikas nacionālā kongresa (ANK).

Mandela diskrimināciju režīmam sāka pretoties jau studenta gados - Mandela kļuva par masveida pilsoniskās protesta kampaņas vadītāju. 1956. gadā viņš tika apsūdzēts valsts nodevībā par ANK brīvības hartas izstrādi.

Vēlāk Mandela sāka vadīt ANK militāro spēku, kas sāka fizisku cīņu pret rasistiem. 1962. gadā Mandela tika notverts, turklāt Mandelu policijai izdeva ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģenti, jo tās operācijas, kuras veica Mandela tika klasificētas ASV kā terorisms.

1964. gadā Mandelam piesprieda mūža ieslodzījumu. Tajos laikos visus ieslodzītos cietumos dalīja klasēs. Mandela dabūja viszemāko klasi, jo viņš bija melnādainais un tika ieslodzīts par politisku noziegumu.

1970. un 1980. gados cīņa ar aparteīdu kļuva par vienu no ANO prioritārajiem uzdevumiem. Ar pamatīgu starptautiskās sabiedrības spiedienu, Mandela tika atbrīvots no ieslodzījuma 1990. gadā, kad par DĀR prezidentu kļuva Frederiks de Klerks, aktīvs Nacionālās partijas darbonis. Nacionālā partija bija tā, kas virzīja aparteīda politiku.

Savā inaugurācijas runā de Klerks paziņoja, ka ir pienācis laiks būvēt jaunu DĀR, kas vairs nebalstītos uz rasismu, ka ir nepieciešams pārskatīt diskriminējošos likumus un dot visiem iedzīvotājiem vienādas tiesības, neatkarīgi no to ādas krāsas. Tika noņemts aizliegums ANK veikt jebkādas darbības, Mandela tika atbrīvots. Sākumā Mandela un de Klerks bieži iesaistījās asās vārdu apmaiņās, bet situāciju atrisināja Nobela miera prēmija, kuru viņi abi saņēma 1993. gadā.

1994. gadā Mandela kļuva par DĀR prezidentu. Tolaik viņam jau bija 77 gadi.

Mandela saprata, ka slikti saprot visas politiskās batālijas, tāpēc savas funkcijas viņš ierobežoja, atstājot sev tikai ceremoniālās valsts vadītāja funkcijas. Reālā valsts vara tika nodota Tabo Mbeki, kas ir līdzšinējais valsts prezidents. Pēc tam, kad Mandela 1999. gadā aizgāja no prezidenta amata, viņš savu uzmanību koncentrēja uz sava fonda darbību.

Mandelam kopā ir bijuši seši bērni, trīs no kuriem ir miruši. Viņa dēls 2005. gadā nomira ar AIDS. No tā laika par vienu no Mandelas fonda prioritātēm kļuva cīņa ar AIDS. 2001. gadā Mandelam tika diognosticēts vēzis.

Mandelas inaugurācijas runa:

Simple Minds dziesma, kas veltīta Nelsonam Mandelam:

Obama un New Yorker

New Yorker vispār skaitās liberāls laikraksts, kas atbalsta Obamu cīņā par ASV prezidenta krēslu. Laikraksta vadība taisnojas, ka karikatūra, kurā redzami Obama un viņa sieva Baltā nama ovālajā kabinetā ar Bin Ladena bildi pie sienas ir satīra par muļķīgiem izdomājumiem, ar ko politiskie konkurenti mēģina nomelnot B.Obamu. Piemēram, par šādiem t-krekliem, kas ir nopērkami štatos:

Papildināts ar video:

Portreti

Krievijas Valsts Domes deputāti ir atrisinājuši jautājumu, kuram portretam  vajadzētu karāties pie viņu kabinetu sienām - prezidenta Medvedeva vai premjera Putina. Tagad karājas abi. Dažiem tie ir pielikti tā, ka abi valsts vadītāji it kā skatās viens uz otru, citiem deputātiem ir portreti, kuros attēloti abi personāži vienā bildē.

Piemēram, Konstutucionālās likumdošanas komitejas vadītāja kabinetā, vietā, kur kādreiz bija Putina portrets, tagad ir pielikta Medvedeva bilde, bet Putins ir pārvietots tam pretī. Medvedevs aiz muguras, bet Putins tieši priekšā darba vietai. Pirmais vice-spīkers katru portretu ir ievietojis savā telpā - Putins ir novietots darba kabinetā, bet Medvedevs pieņemšanas telpā.

“Московский комсомолец” raksta, ka Valsts Domes veikalos ir parādījušies “divgalvaini” portreti - Medvdevs un Putins galvas kopā salikuši Krievijas karoga fonā. Maza bildīte, kas liekama uz galda maksā 450 rubļus (9 lati), bet liels portrets, kas novietojams pie sienas - 1350 rubļus (27 latus). Mazās bildītes gan neesot diez ko pieprasītas, pērk tās, kas lielākas un dārgākas, dārgākā bilde maksā 28000 rubļu (560 latus) un ir diezgan pieprasīta.

Taču, Komunististiskās partijas deputātu kabinetos nekad nav bijusi Putina bilde pie sienas - tagad nav arī Medvedeva. Kāda kompartijas deputāta kabinetā viss ir pa vecam - uz neliela postamenta stāv Ļeņina krūšutēls, blakus - maršals Žukovs, bet nedaudz sāņus - Mihails Lomonosovs.

Paša Medvedeva kabinetā vispār nav nekādu portretu, tikai neitrāla dabas ainava. Putina laikā prezidenta kabinetā bija novietotas divas gleznas ar nedaudz nomācošiem mežu skatiem, vienā no tiem bija redzami lāči.